Latviešu jaundarbu lielkoncerts Latgales vēstniecībā GORS
Latgales vēstniecība GORS un Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) aicina uz ļoti īpašu notikumu – jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu koncertu "Spodrē manu dvēselīt’". Klausītāju vērtējumam tiks nodoti Paula Dambja, Jura Karlsona, Pētera Plakida, Selgas Mences, Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda, Gundegas Šmites, Rolanda Kronlaka, Jura Vaivoda, Kārļa Lāča, Jāņa Aišpura un kompozīcijas studentu jaundarbi, kurus izdziedās JVLMA jauktais koris un etnomuzikoloģijas studenti. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents – Māris Sirmais.
Klausītājiem būs iespēja dzirdēt vērienīga kopprojekta rezultātu, proti, koncertā 7. martā Latgales vēstniecībā GORS un nedēļu vēlāk Latvijas Mūzikas akadēmijā savus pasaules pirmatskaņojumus piedzīvos virkne latviešu komponistu jaundarbu. Kopprojekts tapis, sadarbojoties Latvijas Mūzikas akadēmijas Diriģēšanas, Etnomuzikoloģijas un Kompozīcijas katedrām, uzrunājot radīt darbus korim gan jau pieredzējušus un plašāk pazīstamus komponistus, gan arī jauniešus – vēl tikai topošos komponistus.
Par projekta ideju stāsta koncerta mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais
"Koncerta ideja ir vērsta ļoti daudz dažādos virzienos, pirmkārt, tas ir mūžu mūžos aktuālais jautājums par jaundarbu tapšanu, kas virza mūsu kultūras attīstības procesu. Dažkārt starp visām jaunajām lietām gadās tiešām kāda izcila un unikāla, mūsu repertuārā paliekoša muzikāla vērtība. Par to es esmu pats pārliecinājies daudzu gadu garumā, veicot un organizējot šādus projektus, ne tikai Latvijas mērogā, bet arī pasaules mērogā un uzrunājot pasaules mēroga komponistus. Vienmēr ir pierādījies, cik auglīgi un iespaidīgi šis process izstaro pēc tam rezonansi visā pasaulē. Bieži atrodoties dažādos starptautiskos pasākumos un festivālos, esmu bijis liecinieks tam, ka pasaulē pazīstami kolektīvi izpilda šos darbus, kas savulaik ir bijuši manis inspirēti un pasūtīti.
Otrkārt, par šo konkrēto ideju – mēs apvienojamies tādi trīs būtiski virzieni – kompozīcija, etnomuzikoloģija un kora kultūra, jo caur koru kultūru tradicionālā mūzika var tikt nesta ļoti tālu pasaulē un daudzi pasaulē iepazinuši latviešu tautasdziesmu, latviešu tautas tērpu un nacionālās atšķirības elementu tieši tādā veidā. Tātad, apvienojoties šīm trim katedrām, kā es saku, ir izveidojusies trīsvienība – etnomuzikoloģija, kompozīcija un diriģēšana.
Šajā reizē mūsu mērķis ir veidot jaundarbus, kas balstīti uz tradicionālās mūzikas pamatu pamatiem, sadarbībā ar kompozīcijas nodaļu, proti, visiem studentiem, kas šobrīd studē kompozīciju. Iespējams, ka kādam no viņiem tā ir pirmā saskarsme ar kora darbu vispār, tā atkal ir viņa izglītība, viņa pieredze. Iespējams, no pašlaik 15 kompozīcijām tiks atlasītas mūsuprāt veiksmīgākās. Šo atlasi veiks gan pasniedzēji, gan dziedātāji, gan paši komponisti. Noteikti jāpiemin vēl viena šī fantastiskā projekta šķautne – tiek veidots sadarbības modelis starp komponistiem un diriģentiem. Jauno komponistu darbus diriģēs studenti – diriģenti. Tā viņi veidos kopdarbu jau no paša sākuma, no darba tapšanas stadijas līdz pat atskaņojumam, sadalīti pāros. Tā ir ļoti vērtīga lieta viņu pieredzē.
Koncertā izskanēs arī tādu komponistu darbi, kuru vārdi patiesībā vairs neprasa komentārus pat vairs ne tikai Latvijas kontekstā, bet jau arī pasaules kultūras kontekstā. Visupirms gribas pieminēt vienu no šī virziena stūrakmeņiem – Paulu Dambi, kas savā laikā rakstīja tik meistarīgas latviešu tautasdziesmu apdares, tās pat nevar nosaukt par apdarēm, tās ir muzikālas kompozīcijas, kas balstītas uz tautas mūzikas elementiem. Tās savulaik tik krāšņi atspoguļoja un prezentēja koris Ave sol Imanta Kokara vadībā. Arī uz šo koncertu Pauls Dambis tika uzrunāts, un viņš ir uzrakstījis brīnišķīgu kompozīciju.
Tad, protams, jāpiemin Mūzikas akadēmijas mācībspēki, kas šeit reāli strādā un pasniedz kompozīciju, tā ir katedras vadītāja Selga Mence, Juris Karlsons, Pēteris Plakidis, Rolands Kronlaks. Laikmetīgas vēsmas sagaidām no pašlaik Grieķijā dzīvojošās Gundegas Šmites. Brīnišķīgu latgaliešu tautasdziesmas apdari esam jau saņēmuši no Jura Vaivoda. Un tad nu beidzot jāpiemin arī tādi projektā iesaistītie komponisti, kas šobrīd ir Latvijas vārda nesēji pasaulē, tie ir komponisti Rihards Dubra un Ēriks Ešenvalds. Savu intrigas devu saglabā arī labi zināmā komoponista Kārļa Lāča darbs un visbeidzot, īsts izaicinājums būs grupas The sounds poets līdera Jāņa Aišpura piedalīšanās, kurš ar savu ļoti inteliģento un ļoti izglītoto redzējumu piedāvājis patiesi interesantu darbu.
Tātad visa šī koncerta būtība, koncepts ir jaundarbu tapšana, un šie jaunie darbi nebūt nebūs adresēti kādai izsmalcinātai publikai un profesionāliem izpildītājiem. Mūsu mērķis ir nekautrēties no darbiem, jo iespējams ar laiku tie varētu iekļauties amatierkoru repertuāros vai pat dziesmu svētku repertuārā, un vispār pieteikt un virzīt šo virzienu, kas latviešiem un latviešu kultūrai ir patiešām unikāls. Tā ir unikāla lieta, par ko mūs pasaulē apbrīno. Apbrīno komponisti, apbrīno diriģenti un dziedātāji, apbrīno klausītāji, klausoties mūsu izcilās latviešu tautasdziesmas, sākot ar elementārajām šī gada jubilāra Jāņa Cimzes apdarēm un beidzot ar laikmetīgām tautasdziesmu aranžijām.
Īpašs prieks ir par Mūzikas akadēmijas kori, jo pēdējā laikā tas darbojas ne tikai kā mācību koris, bet gan ir tāda kā darba laboratorija un koncertējoša, mākslinieciskā vienība. Ar savu jaunību, profesionalitāti un azartu. Koncertā piedalīsies arī topošie etnomuzikologi – gan ar savām tradīciju zināšanām un balsīm, gan ar tradicionālo instrumentu spēles prasmi."
Latviešu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu koncerts "Spodrē manu dvēselīt’" notiks piektdien, 7. martā plkst. 18 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Biļetes iegādājamas Latgales vēstniecības GORS kasē un "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās visās Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.
Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja
