Kultūras notikumi septembrī

 

Daiņa Gudovska ekspresīvie un piesātinātie darbi demonstrē lielisku telpiskas kompozīcijas izjūtu un veidošanas prasmi. Personālizstāde “Dzīves auduma materializācija” ir kontrastējoša pretstāvēšana, rotaļīga saruna, papildinošs dialogs vai mierīga vienošanās. Mākslinieka un pedagoga rokraksts izstādē nolasāms stiklā un akvareļglezniecībā.

 

Sarunu festivāla LAMPA studijā Rēzeknē sarunu uzmanības lokā būs reģionālo un krievalodīgo mediju situācija Latvijā, reemigrācija Latgalē, kā arī pilsētvides tēma reģionos. Kopīgās diskusijās tiks meklēta ierosme Latgales priekšrocību izmantošanai veiksmīgas uzņēmējdarbības īstenošanā.

 

Koncertprogramma ar Pētera Čaikovska “Vētra”, Edvarda Grīga Klavierkoncertu un Sergeja Rahmaņinova Otro simfoniju. Diriģents Ainārs Rubiķis (Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs) kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un pianistu Vestardu Šimku dāvās muzikālu piedzīvojumu Latvijas klausītājiem. Koncerts pārcelts no 3. aprīļa.

Annas Rancānes jubilejai veltīts koncertuzvedums, kas veidots kā Latgales dzejnieces reģiona kultūras savdabību un personību rādoša pastaiga – ekskursija.  Rāzna, Rogovka, Slutišķi, Daugavpils, Ludza, Krāslava, Piedruja, Rēzekne – katrai no apstāšanās vietām ir būtiska loma Annas dzīvē un Latgales kopainā, katrai vietai nāk līdzi emocionāls un poētisks vēstījums dzejas, prozas un mūzikas valodā. Uzveduma radošā grupa – Sigvards Kļava, Anna Rancāne, Viesturs Kairišs, Ieva Jurjāne, Biruta Ozoliņa, Baiba Broka un citi. Pasākums pārcelts no 25. aprīļa.

Koncertsērijas “Klusāk” koncertos grupa “The Sound Poets“ plāno atkāpties no ierastā zināmu dziesmu skanējuma, izmēģināt jaunus instrumentālos salikumus un galu galā nonākt pēc iespējas nepastarpinātā kontaktā ar klausītājiem. Koncerts pārcelts no 28. marta.

 

Studējot mūzikas kompozīciju, Latvijā dzīvojošajam norvēģu māksliniekam radusies interese par elektronisku skaņas skulptūru veidošanu, kurās atklāts elektrisko shēmu iekšējais skaistums. Izvietojot shēmas arhitekturālā veidā, tās no funkcionāliem objektiem pārtop par mākslas objektiem. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē pasākums.

Kādā depresijas māktā pilsētā ierodas vienpadsmit gadus veca meitene Polianna, lai ar prieka spēles palīdzību pierādītu apkārtējiem, ka pasaule ir ļoti jauka vieta, kurā dzīvot. It sevišķi savai krustmātei Pollijai. Izrāde pārcelta no  17. aprīļa.

Normans, kurš ģērbēja amatā kalpojis 16 gadus, zina visu, kas notiek teātrī un kunga galvā. Bet, ko darīt, ja ilgstoši esi dzīvojis otra cilvēka dzīvi, mākslas vārdā esi bijis gatavs uz visu un pēkšņi saproti, ka viss var negaidīti izgaist? Izrāde nominēta 2018./2019. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 2 nominācijās: “Gada aktieris” (Rolands Beķeris) un “Gada muzikālās partitūras autors” (Arturs Maskats). Izrāde pārcelta no 18. aprīļa.

Pēc norvēģu rakstnieka Tūrbjera Ēgnera bērnu grāmatas motīviem uzņemta animācijas filma, kas vēsta par Kāpējpeļuka un viņa mazo draugu dzīvi mežā, kur nemitīgi uzglūn Kūmiņš un citi plēsēji. Meža iemītnieki nolemj izdot likumu, lai mežā regulētu to, ka visiem dzīvniekiem vajadzētu būt draugiem. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Vasaras brīvdienas Tsatsiki pavada pie tēva Krētas salā. Finansiālu problēmu spiests, tēvs grasās pārdot ģimenes olīvu birzi. Tsatsiki kopā ar saviem draugiem uzsāk glābšanas operāciju, kas izvēršas piedzīvojumu, draudzības un mīlestības pilnā ceļojumā. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Septembrī Rēzeknē notiks Ziemeļvalstu dienas, kas pilsētas iedzīvotājiem piedāvās plašu pasākumu programmu dažādām mērķauditorijām un vecuma grupām. Programmā būs iekļauti semināri un diskusijas, priekšlasījumi, izstādes, kino un muzikāli priekšnesumi. Kino programma Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē būs skatāma no 20. līdz 30. septembrim, kino seansu bezmaksas ieejas kartes GORS Informācijas centrā varēs izņemt no 10. septembra.

 

Režisores Kristīnes Želves dokumentālā filma par noslēpumainu personību – Latgalē dzimušo zēnu Teodoru Tugaju, kurš pieaugot kļuva par Somijā leģendāru kinorežisoru Teuvo Tulio. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Vestarda un Elīnas Šimkus izpildījumā koncertā skanēs mūzika, ko komponējuši Edvards Grīgs, Tūre Rangstrēms, Jāzeps Mediņš, Sergejs Rahmaņinovs, Olli Mustonens, Karls Nīlsens un Vestards Šimkus. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Pasakainais mīlasstāsts norisinās 19.–20. gadsimta mijā Stokholmā starp gleznotāja meitu un talantīgu jauno rakstnieku, kuru attiecības izjauc tā laika sabiedrības paražas. Pēc desmit gadiem viņi satiekas vēlreiz, un viņos ataust mīlestība, kura noved pie neparedzamām sekām viņu un tuvinieku dzīvēs. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Starptautiskais teātra festivāls “Soli pa solim” Rēzeknē notiek kopš 2000. gada, piedāvājot iepazīties ar labākajiem amatierteātru, neatkarīgo un arī profesionālo Latvijas un ārvalstu teātru iestudējumiem. Šī gada festivālā no 25. līdz 27. septembrim Rēzeknē būs skatāmas arī Latvijas amatierteātru iestudējumu skates “Gada izrādes 2019” finālā iekļuvušās izrādes. Bezmaksas ieejas kartes uz izrādēm Latgales vēsntiecībā GORS varēs izņemt no 15. septembra.

 

Jūrmalas teātra izrādes pamatā ir pieci Leldes Stumbres viencēlieni, kas sarakstīti pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā un tiecas uzrādīt latviešu sievietes “Laimes kodu” – tā komponentus un cenu. Izrādē tiek piedāvāts sekot Alisei Bērziņai līdzi Baltajam trusim – Vilim, pavisam latviskā Brīnumzemē un, iespējams, atšifrēt latviskās mentalitātes paradoksus. Jūrmalas teātris – četrdesmitvienu gadu jauns, kurš sava mākslinieciskā vadītāja Imanta Jaunzema vadībā rada mākslinieciski spilgtas un interesantas izrādes.

Agate atrod Jūrnieku mirušu viņa mājā... Kas ir bijis šis dīvainais cilvēks savā laikā un sabiedrībā, kura viņu ir izraidījusi? “Aiziet jūriņā” ir stāsts par sabiedrības izstumtajiem un cilvēcību. Tas ir stāsts, kura pamatā autore Jana Egle ir izmantojusi reālus notikumus Ziemupē. Dramatizējuma režisore Karīna Tatarinova. Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra amatierteātris “Projekts” dibināts 2019. gada janvārī, vēloties pulcināt aktīvus un radošus cilvēkus, kuri nebaidās no izaicinājumiem un jaunām teātra mākslas realizācijām un atvērti jaunu projektu veidošanā.

Vitello ir puika ar lielu apetīti, enerģiju un spēku. Viņš dzīvo kopā ar mammu kādā pilsētas mājā. Vitello nav tāds, kuram ātri kļūst garlaicīgi – viņam ir draugi, veikals un gana daudz ideju, ko īstenot. Tomēr, Vitello dzīvē pietrūkst tēta, kuru viņš nepazīst, tāpēc Vitello dodas viņu meklēt. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Nelielā Norvēģijas stacijas pilsētiņā piedzimst ārēji dīvaina meitenīte. Ārkārtīgi retā ģenētiskā slimība raisa pilsētiņas iedzīvotājos gan bailes, gan riebumu, gan ziņkāri. Meitene apzinās, ka izskatu mainīt nevar, toties var mainīt savu likteni. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Pavisam parastā Stokholmas ielā aiz kādas parastas mājas skursteņa ir namiņš, kurā dzīvo Karlsons – īss, apaļīgs un ļoti pašpārliecināts vīrelis, kuram uz muguras ir propellers. Kad viņš piespiež podziņu, ierīce sāk darboties un Karlsons spēj lidot. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Kad Astrīda Lindgrēna vēl bija pavisam maza, viņu dziļi skāra kāds notikums. Brīnums un posts iespaidoja visu viņas dzīvi. Šis notikums viņu izveidoja par vienu no mūsu laikmeta iedvesmojošajām sievietēm un par rakstnieci, kuru ar laiku iemīļoja visa pasaule. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Kāda Zviedrijas mazpilsēta mēģina pievilināt veikalu ķēdi un nolīgst pompozu mārketinga direktoru, lai tas radītu pārliecinošu pilsētiņas tēlu. Bet divas attapīgas vidusskolnieces, bruņojušās ar saviem mobilajiem telefoniem un pašiņu kātiem, ir apņēmības pilnas atklāt patiesību. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

1940. gada aprīlis. Vācijas karaspēks izvirza Norvēģijas karalim ultimātu: padodieties vai mirstiet! Karaliskā ģimene ir spiesta izšķirties, nezinot, vai jelkad satiksies. Karalis pieņem lēmumu – viņš atsakās kapitulēt, kaut gan tas var maksāt dzīvību viņam pašam, ģimenei un norvēģu tautai. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.

Divpadsmit pretošanās kustības dalībnieki zvejas laivā ved kravu ar sprāgstvielām, lai cīnītos ar ienaidnieku. Viņi tiek nodoti, un vienpadsmit vīri tiek sagūstīti, spīdzināti un nogalināti. Tikai divpadsmitajam vīram izdodas izbēgt. Ziemeļvalstu dienu Rēzeknē notikums.