Kultūras notikumi oktobrī

 

Iespēja noskatīties visas V starptautiskā Baltijas valstu īsfilmu kinofestivāla „Open Place” 2017 godalgotās konkursa īsfilmas: labākais scenārijs „Trīs soļi” (Three Steps, Vācija/Gruzija), labākais operators – „Zvejnieks” (The Fisherman/Il Pescatore, Lietuva/Itālija/Vācija), labākā aktrise „Tagad uz mūžu” (Forever now, Dānija), labākais režisors un labākais aktieris „Finālspēle” (The Play-off/Baraż), Grand Prix – „Viss kārtībā” (Norvēģija). Tāpat varēs vēlreiz noskatīties piedzīvojumu komēdiju „Reiz Rēzeknē”.

 

Luntiks – mazais citplanētietis, kurš ir dzimis uz Mēness, bet brīnumainā veidā parādījās uz Zemes, Saules mežmalā. Kopā ar jauniem draugiem, kurus viņš atrada mežmalā, Luntiks pēta mūsu pasauli. Izrādes gaitā bērni redzēs visus savus mīļākos personāžus – Luntiku, Ģenerāli Šeru, Babu Kāpu, mārīti Milu, sienāzi Kuzju un daudzus citus. Izrāde paredzēta pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, 2–10 gadi. Izrādi piedāvā "Častnij teatr" ("Частный Театр") (Maskava). Pasākuma valoda – krievu.

 

Tango ir pilsētas nakts auglis ar bohēmas smaržu... Bezmiega nakšu klejojumi pa šaurām ieliņām, kafejnīcām un bāriem – šī aina vienlīdz labi sapas gan ar Buenosairesas tēlu, gan Parīzi. Varbūt tieši tamdēļ tik daudzu argentīniešu ceļi rotē ap šīm divām metropolēm. Viņu vidū ir arī Marselo Nisinmans – tango karaļa Astora Pjacollas skolnieks un tuvs ģimenes draugs, kurš savā radošajā darbībā turpina dižā meistara aizsākto ceļu. Mūziķi: Diāna Ketlere (klavieres), Marselo Nisinmans (bandoneons), Sinfonietta Rīga. Diriģents – Normunds Šnē. Programmā: Marselo Nisinmans „Hombre Tango”, Astors Pjacolla, Marselo Nisinmans „Oblivion”, Rosendo Mendisavals „El Entrerriano”, Astors Pjacolla/Marselo Nisinmans „Četri gadalaiki Buenosairesā”, Dariuss Mijo „Pasaules radīšana” op. 81, Igors Stravinskis „Dambārtonas ozoli”.

 

Šī gada oktobra pirmā sestdiena tiks iezīmēta ar cipariem „25", jo tieši tik gadu jubileju Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē svinēs grupa „Labvēlīgais tips". Grupas koncertiem raksturīgi gaumīgi joki un pozitīva, nedaudz vieglprātīga atmosfēra. Auditorijas atsaucība koncertos neļauj māksliniekiem gulēt uz lauriem, bet katru gadu piedāvāt ko jaunu un kvalitatīvu – tā, lai publika nebūtu vīlusies.

 

Atzīmējot vairākus ievērojamus gadskaitļus: komponista Ulda Marhileviča 60 gadu jubileju, dzejnieces un dramaturģes Māras Zālītes 65 gadu jubileju, kā arī vairāku aktieru jubilejas, un 15 gadus kopš abu autoru traģikomiskās dziesmuspēles „Tobāgo!" pirmizrādes Dailes teātrī, izrādes atjaunotā versija iepriecinās arī rēzekniešus un Rēzeknes viesus. Pie klavierēm pats izrādes mūzikas autors – Uldis Marhilevičs.

 

Rudens sezonā LTV1 būs skatāms raidījumu cikls “Dzirdi Balsis”, kura filmēšanas laikā mūziķis Kārlis Kazāks devās uz dažādām Latvijas vietām, lai radītu dziesmas vietējā izloksnē, pašam piedzīvojot un citiem rādot latviešu valodas bagātību. Mūziķis viesojās un dziesmas tapa Ziemeļlatgalē (Baltinavā), Sēlijā, Lejaskurzemē (Rucavā), Ziemeļvidzemē (Salacā), Dienvidaustrumlatgalē (Andrupenē), Austrumkurzemē (Talsos) un Malēnijā. Lai raidījuma laikā tapušās dziesmas satiktos ar klausītāju arī klātienē, Kārlis ar mūziķu grupu aicina uz koncertu Latgales vēstniecībā GORS.

 

Nav līdzīgas mākslinieces Edītei Piafai un viņa ir pelnījusi, lai viņas stāsts par bezierunu mīlestību, mūzikas kaislību un sāpīgu sadegšanu tiktu stāstīts visos laikos. Viņa ir pierādījums uzticībai un mīlestībai, kas stiprāka par nāvi. Pema Džemsa muzikālajā dzīvesstāstā „Piafa”, kas Liepājas teātrī tapis kā veltījums māksliniecei, galvenajā lomā Agnese Jēkabsone, režisore Laura Groza-Ķibere.

 

Nu jau trešo reizi Latgales vēstniecībā GORS notiks ērģeļmūzikas festivāls „ORGANismi”, kurā, festivāla mākslinieciskās vadītājas, pasaulē zināmās latviešu ērģelnieces Ivetas Apkalnas iedvesmoti, varam ļauties eksperimentiem ar ērģelēm kā koncertinstrumentu un ērģelnieku kā koncertmākslinieku. Trešā festivāla ideju caurvij skaitlis trīs, kas apvieno iepriekšējos viens un divi – dzīvi un pieredzi, rosina darbību, tāpat vairumā reliģiju ir Svētās Trīsvienības simbols. Trīs ir virzība no mazā uz lielo – arī festivāls nu kļuvis par neatņemamu rudens mūzikas notikumu sastāvdaļu Rēzeknē.

 

Iveta Apkalna, Renārs Kaupers un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkņi aicina uz festivāla atklāšanas koncertu “Viens prāts ar otru”. Iepriekšējos festivālos Ivetas Apkalnas un bērnu sadarbībā tapuši īpaši uzvedumi “Saule. Bērni. Rainis” un “Ja es būtu”. Šajā gadā tieši festivālam top muzikāls uzvedums ar Renāra Kaupera dziesmām, kuras jaunos aranžējumos izpildīs pats autors, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas bērni un jaunieši, instrumentālā grupa Eināra Lipska vadībā. Muzikālā uzveduma intriga – vai ērģeles var atskaņot arī Renāra Kaupera dziesmas? 

 

Iedvesmojoties no digitālo ērģeļu būtības, pērngad festivālā “ORGANismi” bērni varēja atklāt elektrības dažādo dabu, bet šogad, turpinot sadarboties ar zinātnisko teātri “Laboratorium.LV”, varēs mēģināt atklāt skaņas noslēpumus – kā tā rodas un kādas ir metodes skaņas radīšanai.

 

Ērģelnieces Iveta Apkalnas, kuras vārds šogad pasaulē vēl vairāk izskanējis pateicoties jaunatklātajai Hamburgas Elbas filharmonijai, soloprogramma festivālam tapusi, domājot par un ap Johanu Sebastiānu Bahu, "Svēto Trīsvienību" mūzikā, viņa nemirstīgo muzikālo mantojumu un ietekmi gadsimtu garumā. Trīs īsās koncerta daļās skanēs seši J. S. Baha "Šīblera korāļi" un komponista skaņdarbi trīsdaļu metrā  baroka ērģeļmūzikas zelta virsotne "Pasakalja" do minorā un "Čakona" no partitas vijolei solo re minorā pārlikumā ērģelēm. Lai atainotu senās un cēlās dejas pasakaljas pārtapšanu 20. gs. skatuves mūzikas valodā, izskanēs Dmitrija Šostakoviča traģikas pilnā Pasakalja no operas “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta", kas ir vienīgais komponista oriģināldarbs ērģelēm. Programmu noslēgs romantiķa Ferenca Lista veltījums J. S. Baham – virtuozā un majestātiskā Fantāzija un Fūga par BACH tēmu.

 

Pirms Ivetas Apkalnas solokoncerta koncerta muzikoloģe un Latvijas Radio 3 “Klasika” redaktore Ilze Medne ikvienu koncerta apmeklētāju iepazīstinās ar koncertā skanošo darbu autoriem, skaņdarbu tapšanas vēsturi, muzikālo uzbūvi un atskaņojuma tradīcijām.

 

Lāslo Fassangs (László Fassang) ir viens no daudzpusīgākajiem savas paaudzes ērģelniekiem. Ar izcilību absolvējis Lista Mūzikas akadēmiju un Parīzes Konservatoriju. 2002. gadā prestižākajā ērģelnieku konkursā Kalgari (Kanāda) saņēmis zelta medaļu improvizācijas kategorijā, bet 2004. gada Chartres konkursā Francijā Grand Prix un skatītāju balvu. Šobrīd paralēli pedagoģiskai darbībai, viņš regulāri piedalās starptautisko ērģelnieku konkursu žūrijā, uzstājas Eiropā, Ziemeļamerikā, Tālajos Austrumos, viņš  ir ērģeļmūzikas koncertu “Palace of Arts” (Budapešta) mākslinieciskais vadītājs un improvizācijas pasniedzējs Parīzes konservatorijā. Bet ar 1934. gadā izgudrotajām “Hammond” ērģelēm, kas apvieno ērģeļu un klavieru iespējas, mūziķis pirmo reizi satikās tieši 2002. gadā Kanādā un nu atzīst, ka “Hammond” ērģeles ir viņa izaicinājums un iedvesmas avots. Improvizatora koncerta programmā – improvizācijas un skaņu celiņi dažādu valstu un gadu desmitu melnbaltajām kinofilmām.