Kultūras notikumi maijā

 

Imanta Ziedoņa fonds „Viegli”, turpinot Ziedoņa idejas, jau ceturto gadu meklē cilvēkus, kuri spēj ietekmēt, iedvesmot un mainīt vidi sev apkārt, lai tos cildinātu svinīgā ceremonijā. Šogad ceremonija notiks Rēzeknē, kas pamudinājusi fondu „Viegli” pievērst īpašu uzmanību Latgales skaņām un ainavām, ko kopīgi ar šī gada nominantiem un laureātiem atklāsim muzikālā un vizuāli bagātīgā ceremonijā. Radošā komanda: režisors Pēteris Krilovs, mūziķi Renārs Kaupers un Goran Gora, scenogrāfe Evija Pintāne, žurnāliste Eva Ikstena un daudzi citi.

 

Svētku koncertā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un ērģelniece Iveta Apkalna pirmatskaņos Riharda Dubras jaundarbu „Marija”, kā arī koncertā izskanēs Pētera Vaska darbs „Gloria” un Jāņa Aišpura skaņdarbs „Piesaukšana”. Tiks nodrošināta koncerta tiešraide LTV1.

 

Viens no Latvijas valsts simtgades svinību atklāšanas centrālajiem notikumiem 2017. gadā būs Latgales Simtgades kongress, kurā svinēs vēsturiski nozīmīgo lēmumu, kad latgalieši izlēma vienoties ar Vidzemi un Kurzemi kopīgā cīņā par neatkarīgu Latvijas valsti. Kongresa plenārsēdē skatīs tēmas Latgales reģiona attīstības kontekstā Latvijas un Eiropas kultūras, izglītības, tautsaimniecības telpā. Tiks nodrošināta plenārsēdes tiešraide LTV1.

 

Starptautiskas sporta deju sacensības – 10 deju reitings, Latvijas Sporta deju federācijas Latvijas Kausa izcīņas posma sacensības, kā arī Rēzeknes Domes kausa 2017 sacensības, kas pulcēs labākos Latvijas dejotājus no dažādam Latvijas pilsētām, sagādājot rēzekniešiem un pilsētas viesiem krāšņu svētkus.

 

Kolektīva mūziku raksturo profesionāls un izjusts izpildījums, degsme un nebaidīšanās eksperimentēt ar dažādiem etnomūzikas instrumentiem, kas daudzām labi pazīstamām dziesmām piešķir pavisam jaunas krāsas. „Raxtu Raxti” mūzikā izmanto gan tradicionālos latviešu tautas mūzikas instrumentus, gan pasaules mūzikas etnoinstrumentus, radot īpašu un neatkārtojamu tikai sev raksturīgu skanējumu.

 

Krievijas tautas māksliniece Klāra Novikova, ko skatītāji ir iemīlējuši un pazīst pēc daudziem humoristiskajiem numuriem, kas izpildīti dažādās televīzijas programmās, sniegs lielu solo programmu. Skatītājus sagaidīs labākie Klāras Novikovas daiļrades numuri, publikai zināmi un iemīļoti, kā arī pavisam jauni monologi un tēli.

 

18. maijā savu 10. dzimšanas dienu svinēs baltkrievu biedrība „Suzorje", kura jubilejas svētku koncertā rēzekniešiem un pilsētas viesiem ir sarūpējusi Baltkrievijas valsts ansambļa „Pesnjari" uzstāšanos.

 

„Nākamā pietura" – sestā soloalbuma prezentācijas koncerts. Albums ierakstīts tepat Latvijā, dziesmu mūzikas autori ir Kārlis Lācis un Intars Busulis. Koncertu programma veidosies no pēdējo gadu labākajām, labi zināmām un iemīļotām dziesmām Latvijā un Krievijā, kā arī dziesmām no jaunā albuma. Dziesmas izskanēs latviešu un krievu valodās.

 

Iekļaujoties Starptautiskās Muzeju nakts aktivitātēs, Latgales vēstniecība GORS aicina uz viena vakara izstādi – mākslinieka un komponista, Purvīša balvas kandidāta Voldemāra Johansona multimediālu projektu, instalāciju „Svārstību atspulgi”, kas veidota īpaši šai reizei. V. Johansons savā radošajā darbībā apvieno attēlu, skaņu un zinātni, pēta uztveri un mūsu pieredzi par to, ko redzam un dzirdam. Lai arī dēvēts par jauno mediju mākslinieku, Johasons uzsver, ka ir mākslinieks un komponists. Viens no Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, kurš guvis ievērību starptautiskā mērogā.

 

Pie Superpelēm ciemos ieradīsies draugs no tālās Austrālijas. Par to Peles ļoti priecājas, bet ir viena problēma – viņas neprot angļu valodu! Kā ar tālo ciemiņu lai sarunājas?! Lai ātri apgūtu angļu valodu, Superpeles atrod jauno skolotāju – kaķi Tomu. Kas Toms ir īstenībā…? To gan bērni, gan viņu vecāki varēs noskaidrot situāciju komēdijā. Lomās: Inta Bankoviča, Gerda Dinsberga, Armands Ekštets.

 

Kopā svinēt ceturto dzimšanas dienu aicinām Latgales vēstniecības GORS koncertflīģeļu krusttēvu Vestardu Šimku, kurš īpaši šim notikumam gatavo jaunu koncertprogrammu, kuras vadmotīvs ir kino mūzika. Koncerta pirmajā daļā skanēs koncertmūzika, kuras autori vai nu paši ir izpaudušies kino mūzikas jomā, vai kuru skaņdarbi nereti ir kļuvuši par iedarbīgiem kino zemteksta paudējiem – tajā izskanēs Jāņa Ivanova, Pētera Vaska, Filipa Glāsa un arī paša Vestarda skaņdarbi. Koncerta otrajā daļā skanēs pasaules kinomūzikas šedevri, kurus komponējuši Džons Viljamss, Jans Tjersēns, Harolds Ārlens, Hanss Cimmers un Astors Pjacolla, izskanot tēmām no tādām filmām kā „Harijs Poters", „Amēlija", „Oza zemes burvis", „Neiespējamā misija" un citas.