Svinot Latvijas Nacionālā orķestra 90 gadu jubileju, ar svētku koncertu LNSO viesosies arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. 8. decembra koncertā GORS Lielajā zālē diriģenta Andra Pogas vadībā izskanēs Jāņa Mediņa “Pie baznīcas” un viens no visplašāk pazīstamajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem – Ludviga van Bēthovena Devītā simfonija.
Bēthovena Devītā simfonija ir viens no pēdējiem nozīmīgiem Bēthovena opusiem, sacerēts no 1822. līdz 1824. gadam un pirmatskaņots 1824. gada 7. maijā. Pēc Devītās simfonijas Bēthovens komponē vairs tikai sešus pēdējos stīgu kvartetus (starp kuriem ir īsti šedevri), kādas klavierminiatūras un dažus kanonus. Dzird sakām, ka Bēthovena Devītā ir viņa novēlējums cilvēcei, daiļrades kredo apliecinājums, humānisma triumfs u. tml. No zināma aspekta raugoties, tas patiešām tā varētu būt, jo šajā simfonijā vēstījums likts ne tikai nošu zīmēs, bet arī pilnīgi konkrētā tekstā. Bēthovens ņēmis vairākus pantus no 1785. gadā sarakstītās Frīdriha Šillera “Odas priekam” (An Freude), kas tapusi pēc Drēzdenes brīvmūrnieku ložas Zu den drei Schwertern (“Pie trim zobeniem”) dalībnieka Kristiāna Gotfrīda Kernera ierosinājuma, lai kuplinātu kādu ložas svinīgo mielastu. Odas teksts ir vietumis svinīgs kā himna un vietumis draisks kā tosts. Bēthovena izvēlētajos pantos uzsvērta globāla cilvēces brālība – apskaujas miljoni cilvēku, debesu tēvs aiz zvaigznēm ir nomodā par mums, prieks spēj sasiet visu, kas atrisis, utt. Zināms, ka šajā dzīves periodā Bēthovens ir gandrīz pilnīgi nedzirdīgs un ka viņš diriģējis simfonijas pirmatskaņojumu, faktiski neorientēdamies mūzikas plūdumā. Labi dzirdams, ka līdzās priekam un gavilēm mūzikā ir galēji sakāpināts patoss jau gandrīz uz neiespējamības robežas.
Bēthovena simfoniju ievērojamais interprets Pāvo Jervi saka: “Tas ir idejas manekens. Ir daudz tādu momentu, kas man liek domāt, ka mums jāatsakās no šīs simfonijas daļas atskaņojuma vāgneriskā patosa atslēgā. Manuprāt, Bēthovenam tā īstenībā ir cīņa, izmisīga vēlme, labi apzinoties – ko gan es te mēģinu apmuļķot, pasaule nav tāda. Es gribētu, lai būtu, bet nav.” Tātad Bēthovena Devīto simfoniju var uztvert dažādi, un vienmēr interesanti, kādu interpretāciju kurš diriģents izvēlas. Andris Poga simfonijas atskaņojumam aicinājis Valsts akadēmisko kori “Latvija” un solistus Elīnu Šimku, Ievu Prudņikovaiti, Andri Ludvigu un Prītu Volmeru, tā neviļus ierosinot domas par vismaz Baltijas valstu, ja ne visas pasaules vienotību.
Savukārt no latviešu mūzikas šajā koncertā skanēs LNSO kādreizējā galvenā diriģenta (1928–1944) Jāņa Mediņa brīnišķīgā miniatūra “Pie baznīcas”. Ir bijuši mēģinājumi atrast mūzikas saikni ar Jaņa Rozentāla pazīstamo gleznu “No baznīcas”, tomēr šī teorija, lai cik skaista, laikam nebūs patiesa. Ticamāka būs versija, kas norāda uz Jāņa Poruka dzejoli “Ar māti pie baznīcas”, kur citstarp teikts:
“Kas tu uz debesīm raugies,
Tu, bālā baznīca,
It kā tu lūgtu par daudziem.
Lūdz arī par mani tu!”
Biļetes uz koncertu sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” kasēs. Biļešu cena 5,00–15,00 €.
