Koncertizrāde GADALAIKI

 

Pianists Reinis Zariņš stāsta: “Koncertizrāde “Gadalaiki” ir Reflekcija, atstarošanās skaņās un kustībās par cilvēku dzīves loku. Tās iedvesmas avots un pamats ir Pētera Vaska klavierdarbu cikls “Gadalaiki” ar tā universālo nostādni par dzīves loku dabā un cilvēkā. Šis visiem noejamais loks izrādē tiek izdzīvots no viena cilvēka — dejotāja redzespunkta, pieredzot pilnu gadalaiku ciklu gan vienas darbadienas, gan veselas izrāžu sezonas ietvaros, gan visā šī dejotāja dzīvē.”

 

Izrādē horeogrāfs un dejotājs Kirils Burlovs uzdrošinājies atklāti “runāt” par likteni, kādu piedzīvojuši daudzi slaveni dejotāji: noskriet kā vienā elpas vilcienā savu īso, spilgto karjeru, un tikai, kad viss jau cauri, sākt meklēt savas dzīves nozīmi, un to pašu vien pagātnē. Kirils pats savā karjerā nolēma uz gadu apstāties un izsvērt savu ceļu, pirms iet tālāk. Šī izrāde ir zīmīga ar to, ka Kirils šeit dejo dejotāju — lomu, kas ir viņš pats. Izrādē gan mūzika, gan deja apvienojas izjustā aicinājumā izvērtēt savu esību šeit un tagad, nevis kādā tālā nākotnē. Līdzās mūzikai pianista Reiņa Zariņa piemeklētie latviešu dzejas panti vieno izrādes posmus vienā veselumā un parāda dejotāja pieredzi kā simbolu daudzu cilvēku pieredzei.

 

Lai arī Reinis un Kirils abi ir mācījušies zem viena jumta – E. Dārziņa Mūzikas un Horeogrāfijas vidusskolā, viņi iepazinās tikai Londonā, kur abi šobrīd dzīvo un strādā kā brīvmākslinieki. Gan Kirilam, gan Reinim ir raksturīga vēlme ar savu mākslu radīt kaut ko jaunu, un tā jau neilgi pēc iepazīšanās abi mākslinieki nolēma sadarboties. Starp šo sākotnējo vienošanos un pirmo reālo rezultātu ir pagājuši aptuveni trīs gadi, kuru laikā oriģinālās idejas piedzīvojušas neskaitāmas pārvērtības. Mākslinieki atzīst, ka šis veidošanās laiks ir bijis ļoti vērtīgs, lai atmestu daudz lieka un nonāktu pie tā, kas abiem patiešām šķiet nozīmīgs. Izrāde “Gadalaiki” ir abu mākslinieku radoša izpausme žanrā, ko nevar viegli definēt: tas nav ne koncerts, ne solo balets, ne dzīvā instalācija. Viņi to sauc par Reflekciju – izrādi, kura sevī iekļauj dažādu mākslu izpausmes, ar mērķi pēc iespējas fokusēt pārdomas par tēmu.

 

Reinis Zariņš klavierspēles studijas sāka septiņu gadu vecumā, bet jau desmit gadu vecumā debitēja kā solists ar orķestri. Pianists ar izcilību absolvējis Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Jēlas Universitātes mūzikas skolas (ASV), kā arī Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju. Pianists aktīvi koncertē Eiropā, ASV un arī Dienvidāfrikā, izdevis trīs augsti novērtētus diskus. Reiņa Zariņa spēja pārliecinoši interpretēt gan klasiķus, gan pēdējā gadsimta darbus sajūsminājusi klausītājus daudzviet, arī pasaules prestižākajās koncertzālēs – Amsterdamas „Concertgebouw”, Ņujorkas Kārnegi un Steinveja zālēs, kā arī Londonas Vigmora zālē, tāpāt šī spēja nu jau vairākkārtēji, arī par sniegumu 2015. gadā, novērtēta arī ar Lielo mūzikas balvu tepat Latvijā.

 

 

Kirils Burlovs ar deju aizrāvies jau no četru gadu vecuma. Absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1996) un Latvijas Mūzikas akadēmiju (2004), kopš 1996. gada kā solists uzstājies Latvijas Nacionālajā operā un veidojis divus uzvedumus: diplomdarbu “Emīls Dārziņš” (2004), repertuāra baletu “Pasaka par gudro zemnieku” (2005), horeogrāfiju operai “Mihails un Mihails spēlē šahu” (2014). Lielbritānijā uzstājies kopā ar Ziemeļu baleta teātri un Ketijas Marstonas projektu. 2007. gadā Kirils pievienojās “Rambert Dance Company”, ir veidojis sešu šīs trupas iestudējumu horeogrāfijas. Londonā viņa horeogrāfijas izrādītas tādos kultūras centros kā “Bernie Grant Arts Centre”, Karaliskās operas ROH2, Karalienes Elizabetes hallē un citur. Horeogrāfs ar paša veidotiem deju uzvedumiem piedalījies vairākos festivālos, tāpat veidojis horeogrāfiju dažādos deju projektos kopā ar latviešu komponistiem vai izpildītājmāksliniekiem.

 

Komponists Pēteris Vasks ciklu "Gadalaiki" radījis pamazām, kopš 1980. gada, kad viņš komponēja "Balto ainavu" – meditatīvu tā laika Baltijas komponistu minimālisma garā radītu meditāciju, kurā izmantotas  tikai dažas skaņas. Gadu vēlāk radīta "Rudens klaviermūziku", kas ir jau krietni izvērstāks, dramatiski aktīvs skaņdarbs, 1995. gadā tapusi dabas skaņu ainava "Pavasara klaviermūzika", bet 2009. gada ziemā Vasks pabeidzis ciklu, uzrakstot trūkstošo gadalaiku – Vasara. Lai saglabātu komponēšanas secību, un arī tāpēc, ka cikla autoram "gads sākas un beidzas ar balto krāsu" par “Gadalaiki” cikla pirmo daļu kļuva ziema, bet tas noslēdzas ar rudeni. Pavasara klavierdarbs tapis pēc Svenska Rikskonserter pasūtījuma, bet skaņdarbs par vasaru tapis pēc paša komponista iniciatīvas, lai gadalaiku aprite būtu pilnīga.

 

Koncertizrādes tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Biļetes uz koncertizrādi sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” kasēs, kā arī http://www.latgalesgors.lv/lv/reinis-zarins-koncertizrade-gadalaiki-0.